Vēlā vakarā, atgriežoties no pastaigas, pie mājas satiku savu kaimiņieni Ainu no sestā stāva. Viņa ir cienījamā vecumā, taču joprojām moža un smaidīga. Lai gan pārvietojas ar spieķīti, viņas acīs joprojām mirdz dzīvīgums un labsirdība.
Aina sēdēja uz soliņa pie kāpņu telpas, pielabodama adīto šalli uz pleciem. Mani pamanījusi, viņa smaidot pamāja ar roku:
— Viktor, nu ko jūs tā steidzaties? Apsēdieties, parunāsimies mazliet.
Es apsēdos. Mēs tā mierīgi iesākām runāt — par laikapstākļiem, par kaķi, kas dzīvo mūsu pagalmā, par kaimiņiem, kas agrāk te mitinājās.
Un tad Aina teica ko tādu, ko atceros līdz šim:
— Pēc septiņdesmit dzīves skatījums mainās — daudzas lietas vairs neliekas tik svarīgas, bet paliekošās kļūst īpaši vērtīgas.
Tagad, sēžot mājās pie galda, es gribu turpināt Ainas domu. Es vēl neesmu sasniedzis septiņdesmit, tikai tuvojos šim skaitlim. Taču man līdzās ir cilvēki, kas šo robežu jau ir pārkāpuši.
Vērojot un sarunājoties bez steigas, kļuva skaidrs — ir lietas, no kurām reizēm ir vērts atteikties. Ne tāpēc, ka tās būtu bijušas sliktas, bet tāpēc, ka ar tām dzīve kļūst mazāk viegla.
1. Dzīves posmi, kas maina mūsu skatījumu
Manai paziņai Raisai mājās vienmēr bijis neliels plaukts ar kopjošiem līdzekļiem — krēmi, losjoni un eļļas. Katru rītu viņa piegāja pie spoguļa un ar vieglu smaidu vēroja, vai seja izskatās mazliet možāka. Vakaros viss atkal tika sakārtots savā vietā, un viņa vienmēr piebilda: “Galvenais ir rūpēties par sevi.”
Ar gadiem mēs sākam skatīties uz sevi citādi. Tas, kas agrāk šķita svarīgi, ar laiku atkāpjas otrajā plānā. Vietā nāk miers, pieredze un sapratne, ka skaistums slēpjas dabiskumā un attieksmē pret dzīvi.
Tāpat kā gadalaiki maina dabu, arī mēs maināmies — katrs posms atnes savu krāsu un vērtību. Un tas ir labi. Dzīve kļūst vieglāka, kad pieņemam tās ritmu un novērtējam to, kas mums dots šodien.
2. Vēlme būt visiem pa prātam
Ar gadiem cilvēks iegūst mieru, kas ļauj vairs nemeklēt citu apstiprinājumu. Agrāk šķita, ka apkārtējo viedoklis nosaka daudz, taču laika gaitā kļūst skaidrs – svarīgākais ir spēja pateikt “nē” un saglabāt pārliecību.
Kā reiz teica mana radiniece Lida: “Kas gribēs saprast, tam nevajadzēs skaidrot. Pārējiem vari stāstīt cik gribi — nekas nemainīsies.” Viņa vienmēr runāja ar mieru un pārliecību, kas nāk no iekšējas līdzsvara sajūtas. Viņas dzīve bija vienkārša, bet patiesa – ar prieku un brīvību sirdī.
3. Uzkrājumi “katram gadījumam”
Tēvam bēniņos stāvēja vairāki kastes — vecas vēstules, detaļas no motocikla un drēbes “ja nu kādreiz noderēs”. Kad laika ritējums aizveda viņu mierīgākos ceļos, viņš pats teica: “Tas viss tev nebūs vajadzīgs. Izmet — un dzīvo vieglāk.”
Un viņam bija taisnība. Mājai nav jākļūst par vietu, kur glabājas liekas lietas vai smagi atmiņu stāsti. Lai tajā paliek tikai tas, kas uzliek smaidus — ne tas, kas liek noskaņai noslīdēt.
VIDEO:
4. Pagātnes ēnas
Kādu dienu, sarunājoties ar kaimiņu Guntaru, viņš pieminēja senāku notikumu — vienu no tiem, kas ar laiku pārvēršas no pārdzīvojuma par stāstu.
“Pagājuši jau gadi, bet reizēm vēl atceros,” viņš sacīja un uzreiz piebilda ar smaidu: “Dzīve pati visu noliek savās vietās.”
Tajā brīdī kļuva skaidrs, cik svarīgi ir neļaut pagātnei sevi turēt. Vecas domas ar laiku kļūst smagas, bet jauni iespaidi un miers dod spēku dzīvot vieglāk un siltāk.
5. Likt soli pretī jaunajam
Mans kaimiņš Andrejs nesen iegādājās jaunu telefonu. Pirmās dienas viņš to tikai turēja uz galda, it kā gaidītu, kad tas pats sāks darboties.
“Es jau no tām pogām neko nesaprotu,” viņš smaidot teica. Taču pēc pāris dienām viss bija citādi — Andrejs jau sūtīja ziņas, dalījās ar bildēm un pat video.
“Izrādās, nemaz nav tik sarežģīti,” viņš atzina. “Galvenais — nebaidīties mēģināt.”
Šādi mazi piemēri atgādina, ka jaunas lietas bieži šķiet neierastas tikai sākumā. Kad ļaujam sev pamēģināt, dzīve kļūst vieglāka un interesantāka.
Kā taupīt pensionāram, lai saglabātu dzīves kvalitāti – mana pieredze un ieteikumi
Dzīve kļūst interesantāka, kad ļaujam sev izmēģināt jauno. Jo bieži vien neziņa ir tikai starpposms starp “neprotu” un “vēl neesmu pamēģinājis”.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
